Konkurss! Balvu fondā 200 eiro!

Tavs pieredzes stāsts, veicot HIV testu.

HIV var skart ikvienu no mums. Inficēties iespējams jebkurās nedrošās dzimumattiecībās BEZ PREZERVATĪVA. Nozīmes nav ne dzimumam, ne statusam, ne vecumam.

Ir ļoti svarīgi ņemt vērā – HIV infekcija var ilgstoši slēpties, neradot nekādus simptomus, kas ļautu noprast par tās klātbūtni cilvēka organismā. Proti, HIV inficēts cilvēks var justies labi gadiem ilgi, pat nenojaušot, ka ir vīrusa nēsātājs.

Vienīgais veids, kā to noskaidrot – HIV tests.

Regulāri (1x gadā) veikt HIV testu ir tikpat pašsaprotami un nepieciešami, kā doties, piemēram, pārbaudes vizītē pie zobārsta. 

Laicīgi diagnosticējot HIV, iespējams nekavējoties uzsākt valsts apmaksātu ārstēšanos, kas savukārt ir priekšnoteikums veselības saglabāšanai un pilnvērtīgai dzīvei. Mūsdienās HIV ir hroniska kontrolējama slimība – līdzīgi kā diabēts vai astma.

Sirdsmiers ir svarīgāks par bailēm! Veic HIV testu!

Konkursa noteikumi:

  1. Veic HIV testu, palūdz medmāsai unikālo kodu analīzei 
  2. Uzraksti kodolīgu īsstāstu (līdz 10 teikumiem) par tēmu “Mana pieredze, veicot HIV testu” – cik viegli, sarežģīti tas bija, kādas sajūtas pirms un pēc utt.
  3. Atsūti analīzes kodu un stāstu līdz 2022. gada 8. maijam uz e-pasta adresi: dialogs.zinu.lapa@gmail.com 

Izlozes kārtībā tiks noteikti 2 balvas ieguvēji (katram dāvanu karte 100 eiro vērtībā), savukārt interesantākā stāsta autoram balvā kaste ar prezervatīviem!

Vairāk informācijas par iespēju veikt bezmaksas un anonīmu HIV testu: www.spkc.gov.lv/lv/hiv-profilakses-punkti 

Projekts tiek realizēts sadarbībā ar MSD. LV-NON-00455

Latvijas HIV profilakses punktos samazinājies veikto HIV eksprestestu skaits COVID-19 pandēmijas ietekmē

Tāpat kā citviet pasaulē, arī Latvijā vērojama HIV eksprestestu veikšanas intensitātes ssamazināšanās. Salīdzinot proporcionāli 2020.gadā veiktos HIV testu skaitu un tajā pašā laikā 2019.gadā veikto HIV testu skaitu, redzams, ka 2020.gada pirmajos 2 mēnešos testēti par 37% un 76% vairāk nekā gadu iepriekš, bet martā tikai 65%, aprīlī 32%, maijā 42%, jūnijā 40% no 2019.gadā veikto testu apjoma. Marta mēnesī kritums ir pat par 68%.

Pētījums Japānā pierādīja, ka HIV testēšanas apjoms tur krities par 49,0% pirmo trīs mēnešu laikā pēc COVID-19 ierobežojumu spēkā stāšanās, kas attiecīgi rezultējās jauno HIV gadījumu skaita samazinājumā par 37% salīdzonot ar to pašu periodu pirms gada. Latvijā 2020.gadā salīdzinot ar 2019.gadu jaunatklāto HIV gadījumu skaits samazinājies par 12.88%.

Arī 2021.gada pirmajos četros mēnešos, par kuriem ir pieejami dati (Kristīne Ozoliņa SPKC), HIV testu apjoms nav atjaunojies iepriekšējo gadu līmenī saistībā ar COVID-19 ierobežojumiem. Skatīt attēlu zemāk.

UNAIDS ziņo, ka daudzi no cilvēkiem, kas dzīvo ar nediagnosticētu HIV, regulāri neapmeklē veselības aprūpes sniedzējus, taču pētījumi liecina, saņemot dažādus veselības pakalpojumus, HIV tests netiek veikts un mēs palaižam garām iespējas veikt HIV testēšanu, lai dotu iespēju palīdzēt tiem uzsākt ārstēšanos. Tātad, papildus HIV testēšanas vadlīniju ievērošanai klīniskajos apstākļos, mums ir nepieciešams, lai ārsti HIV testēšanu padarītu par regulāru veselības pakalpojumu kā daļu no ambulatorās aprūpes.

HIV testēšanas izaicinājumi COVID-19 pandēmijas laikā pasaulē

COVID-19 pandēmija nopietni iedragā kopējo veselības pakalpojumu pieejamību gan Latvijā, gan pasaulē. Tā pārslogo veselības sistēmu, izjauc ierasto veselības aprūpes un medicīnas sistēmas rutīnu. Ir liela iespējamība, ka šīs pandēmijas izraisītie ierobežojumi var radīt apstākļus, kas veicina HIV izplatību, jo cilvēki nespēj piekļūt nepieciešamajamiem pakalpojumiem, piemēram, antiretrovirālajai terapijai (ART), jo nekursē tranpsorts vai nav pieejamas atlaides sabiedriskajā transportā u.c.

Taču nediagnosticētie HIV gadījumi nav vienmērīgi sadalīti kopējā populācijā. Piemēram, galvenās riska grupas un to seksuālie partneri veidoja aptuveni 62% no visām jaunajām HIV infekcijām 2019. gadā, lai gan šo cilvēku skaits veido tikai nelielu daļu no pasaules iedzīvotājiem. Cilvēku testēšanu, kuriem, visticamāk, nav HIV, var uzskatīt par sliktu ieguldījumu cīņā pret AIDS.

Vajadzīgas daudzas dažādas HIV testēšanas stratēģijas, lai veiktu testētu personas ar augstu HIV transmisijas risku un nodrošinātu piekļuvi galvenajām un prioritārajām iedzīvotāju grupām (piemēram, intravenozo narkotiku lietotājiem, meitenēm pusaudžu vecumā un jaunām sievietēm, seksuālajām minoritātēm, jauniem, mobiliem vīriešiem un cilvēkiem ar seksuāli transmisīvo infekciju simptomiem). Modelēšanas stratēģijas parāda, ka 10 – 50 % HIV transmisija notiek agrīnajā vai akūtajā HIV periodā – 3-4 nedēļu laikā pēc inficēšanās. Agrīna diagnostika, izmantojot vairākas testēšanas stratēģijas un nodrošinot piekļuvi galvenajām, prioritārajām grupām, joprojām ir HIV testēšanas stratēģijas stūrakmens, lai sasniegtu 95–95–95 mērķus un izbeigtu epidēmiju. Mums vajadzētu rūpīgāk meklēt nediagnosticētu HIV infekciju, nevis spiest pa bremzēm.

Pētījums Japānā pierādīja, ka HIV testēšanas apjoms krities par 49% pirmo trīs mēnešu laikā pēc COVID-19 ierobežojumu spēkā stāšanās. Jauno HIV gadījumu skaits ir samazinājies par 37% salīdzonot ar to pašu periodu pirms gada.

UNAIDS ziņo, ka 2021. gadā, 40 gadus pēc globālās HIV pandēmijas sākuma, neskatoties uz iespaidīgo ART apmēru visā pasaulē, joprojām bijuši aptuveni 690 000 ar AIDS saistītu nāves gadījumu un 1,7 miljoni jaunu HIV infekciju, kas ir daudz vairāk nekā 2020. gadā uzstādītais mērķis – mazāk nekā 500 000 ar HIV saistītu nāves gadījumu un mazāk nekā 500 000 jaunu HIV infekcijas gadījumu.

Pamatojoties uz Ģenerālās asamblejas sanāksmi 2021. gada jūnijā, UNAIDS “Izbeigt nevienlīdzību. Stop AIDS. Ziņojumā par globālo AIDS stratēģiju 2021.–2026. gadam” ir noteikti vērienīgi mērķi: 95% cilvēku, kuriem ir HIV risks, izmanto kombinēto profilaksi, 95% cilvēku, kuriem ir HIV, zin savu statusu, 95% nesen diagnosticēto personu uzsāk ART un 95% cilvēku, kuri sāk ART, ir nenosakāma vīrusu slodze.

Daudzi no tiem, kas dzīvo ar nediagnosticētu HIV, var regulāri neapmeklēt veselības aprūpes sniedzējus; taču pētījumi liecina, ka viņi iesaistās dažādos veselības pakalpojumos, kuros mēs palaižam garām iespējas veikt HIV testēšanu un iespēju palīdzēt tiem uzsākt ārstēšanos. Tātad, papildus HIV testēšanas vadlīniju ievērošanai klīniskajos apstākļos, mums ir nepieciešams, lai ārsti HIV testēšanu padarītu par regulāru veselības pakalpojumu kā daļu no ambulatorās aprūpes.

Izmantotā literatūra: