Posted on by testpunkts

HIV testēšanas izaicinājumi COVID-19 pandēmijas laikā pasaulē

COVID-19 pandēmija nopietni iedragā kopējo veselības pakalpojumu pieejamību gan Latvijā, gan pasaulē. Tā pārslogo veselības sistēmu, izjauc ierasto veselības aprūpes un medicīnas sistēmas rutīnu. Ir liela iespējamība, ka šīs pandēmijas izraisītie ierobežojumi var radīt apstākļus, kas veicina HIV izplatību, jo cilvēki nespēj piekļūt nepieciešamajamiem pakalpojumiem, piemēram, antiretrovirālajai terapijai (ART), jo nekursē tranpsorts vai nav pieejamas atlaides sabiedriskajā transportā u.c.

Taču nediagnosticētie HIV gadījumi nav vienmērīgi sadalīti kopējā populācijā. Piemēram, galvenās riska grupas un to seksuālie partneri veidoja aptuveni 62% no visām jaunajām HIV infekcijām 2019. gadā, lai gan šo cilvēku skaits veido tikai nelielu daļu no pasaules iedzīvotājiem. Cilvēku testēšanu, kuriem, visticamāk, nav HIV, var uzskatīt par sliktu ieguldījumu cīņā pret AIDS.

Vajadzīgas daudzas dažādas HIV testēšanas stratēģijas, lai veiktu testētu personas ar augstu HIV transmisijas risku un nodrošinātu piekļuvi galvenajām un prioritārajām iedzīvotāju grupām (piemēram, intravenozo narkotiku lietotājiem, meitenēm pusaudžu vecumā un jaunām sievietēm, seksuālajām minoritātēm, jauniem, mobiliem vīriešiem un cilvēkiem ar seksuāli transmisīvo infekciju simptomiem). Modelēšanas stratēģijas parāda, ka 10 – 50 % HIV transmisija notiek agrīnajā vai akūtajā HIV periodā – 3-4 nedēļu laikā pēc inficēšanās. Agrīna diagnostika, izmantojot vairākas testēšanas stratēģijas un nodrošinot piekļuvi galvenajām, prioritārajām grupām, joprojām ir HIV testēšanas stratēģijas stūrakmens, lai sasniegtu 95–95–95 mērķus un izbeigtu epidēmiju. Mums vajadzētu rūpīgāk meklēt nediagnosticētu HIV infekciju, nevis spiest pa bremzēm.

Pētījums Japānā pierādīja, ka HIV testēšanas apjoms krities par 49% pirmo trīs mēnešu laikā pēc COVID-19 ierobežojumu spēkā stāšanās. Jauno HIV gadījumu skaits ir samazinājies par 37% salīdzonot ar to pašu periodu pirms gada.

UNAIDS ziņo, ka 2021. gadā, 40 gadus pēc globālās HIV pandēmijas sākuma, neskatoties uz iespaidīgo ART apmēru visā pasaulē, joprojām bijuši aptuveni 690 000 ar AIDS saistītu nāves gadījumu un 1,7 miljoni jaunu HIV infekciju, kas ir daudz vairāk nekā 2020. gadā uzstādītais mērķis – mazāk nekā 500 000 ar HIV saistītu nāves gadījumu un mazāk nekā 500 000 jaunu HIV infekcijas gadījumu.

Pamatojoties uz Ģenerālās asamblejas sanāksmi 2021. gada jūnijā, UNAIDS “Izbeigt nevienlīdzību. Stop AIDS. Ziņojumā par globālo AIDS stratēģiju 2021.–2026. gadam” ir noteikti vērienīgi mērķi: 95% cilvēku, kuriem ir HIV risks, izmanto kombinēto profilaksi, 95% cilvēku, kuriem ir HIV, zin savu statusu, 95% nesen diagnosticēto personu uzsāk ART un 95% cilvēku, kuri sāk ART, ir nenosakāma vīrusu slodze.

Daudzi no tiem, kas dzīvo ar nediagnosticētu HIV, var regulāri neapmeklēt veselības aprūpes sniedzējus; taču pētījumi liecina, ka viņi iesaistās dažādos veselības pakalpojumos, kuros mēs palaižam garām iespējas veikt HIV testēšanu un iespēju palīdzēt tiem uzsākt ārstēšanos. Tātad, papildus HIV testēšanas vadlīniju ievērošanai klīniskajos apstākļos, mums ir nepieciešams, lai ārsti HIV testēšanu padarītu par regulāru veselības pakalpojumu kā daļu no ambulatorās aprūpes.

Izmantotā literatūra: